svētdiena, 2012. gada 8. janvāris

:):):)

Sveikiņi visiem!

Piedodiet, ka Londona tik ilgi ir klusējusi, taču kaut kā nesanāca neko šeit tā īsti ierakstīt. Uzreiz ķeršos pie lietas un sākšu stāstīt kādus darbus un nedarbus esam šeit paspējuši sastrādāt.
Pāris dienas atpakaļ bijām aizgājuši pieteikties pie tuvākā GP (ģimenes ārsta) un jau rīt iešu pieteikties pie ārsta, lai ar lielu pārsteigumu secinātu, ka iespējams esmu stāvoklī. Nedaudz amizanti, taču, ja es ietu un teiktu, ka jau zinu, ka esmu stāvoklī tas varētu radīt samērā lielas problēmas.
Ziemassvētkus un Jauno gadiņu pavadījām pavisam mierīgi taču patīkami, ar draugiem, ar siļķi kažokā un pavisam jaukām sajūtām. Pietrūka vienīgi tradicionālā laimītes liešana, mums jau alvu te dabūt gan dikti grūtāk. Aizmirsu palūgt mammai, lai viņa izlej vienu laimīti arī par mums, bet nu jau par vēlu :D
Vēl tepat netālu no mums ir arī poļu veikaliņi - iegājām un nopirkām gan kefīru, gan biezpienu. Pirmais kefīrs, kuru tur iegādājos bija tāds jocīgs, bet es neteiktu, ka slikts - vienkārši ļoti krēmīgs un pēc garšas tuvu kefīram taču tas nebija tas. Vakardien nopirkām otru, lielāku pudeli - nu vismaz šis piena produkts garšo tāpat kā parastie latvijas kefīri. Jūs pat iedomāties nevariet ar kādu baudu es viņu izgaršoju un dzeru :D Ar biezpienu ir tā - pēc garšas itkā ir kā biezpiens, bet pēc masas tur vēl tālu līdz normālam biezpienam. Garšas ziņš viņš ir ļoti labs ar krējumu, pipariem un lociņiem, bet, ja izlaistu zaļumus, tad sajustu tādu kā dīvainu piegaršu.  Vēl aizvien ļoti priecājamies, ka varam beidzot normāli gatavot ēst. Cepjam kartupeļu pankūkas, kartupeļus  saldajā krējumā, taisam plovu, zupas, salātus un daudz ko citu. Pēc hosteļa šķiet ka katru no ēdienreizēm var desmit reizes izbaudīt jo ir viss vajadzīgais un ēdiens sanāk patiešām garšīgs. Šodien plānā frikadeļu vai sēņu zupa, neslikti vai ne? :D
Vēl mūsu blakus istabiņā dzīvojošais austrālis (Trents ir ļoti atsaucīgs - viņš man ieteica izmantot mājas lapu kurā var pasūtīt kases ar dārzeņiem, augļiem, riekstiem un daudz ko citu. Visi produkti tur ir daudz augstākā kvalitātē, kā tie kurus var nopirkt uz ielas vai veikalos un arī cenas ir daudz pieņemamākas. Piemēram lielajā kastē, kura maksā 25 mārciņas ietilpst - burkāni, brokoļi, bietes, kāposti, salāti,  tomāti, sīpoli, sarkanā paprika, gurķi, āboli, banāni, sarkanie apelsīni, mango un kivi. Priekš šejienes būtu grūti iegādāties to pašu veikalā par tādu pašu cenu.  Un turklāt tur var arī uzzināt katra produkta sastāvu, vai piemēram no kurienes nāk augļi. Vai tie ir audzēti  UK, SPA, IT vai vēl kaut kur citur.  Kas ir pats labākais, var jau iet un to visu iegādāties arī viņu veikalā, taču īpaši cenas ziņā tas nebūs daudz lētāk, tāpēc mums ieteica vienkārši pasūtīt to, ko vēlamies un viss.
Vēl viena lietiņa,  Trents pagaršoja gan mūsu siļķi kažokā, gan kartupeļu pankūkas - viņam patiešām ļoti garšoja, viņš bija ļoti sajūsmināts. Izprašņāja no kā tad īsti gatavota siļķe kažokā un bija pārsteigts cik vienkārši to ir pagatavot.
Edžiņš ir sācis skriet. Viņš ir nospraudis mērķi noskriet gan Londonas, gan Rīgas maratonu, tāpēc varat jau arī nojaust, ka uz Rīgas maratona laiku viņš uz pāris dienām būs Latvijā. Es protams palikšu Londonā un tikmēr rūpēšos, lai bērniņš puncī ir labi paēdis un jūtās labi.
Pieminot pašu ēšanu kā tādu ēdam tiešām labi un mēģinam pēc iespējas veselīgāk. Pēc pirmā šeit pavadītā mēneše (paldies dievam, ka tā) es vairs nespēju paskatīties un sagribēt kādu fast food ēdienu. Slikti paliek domākot vien par Mc Donalds, Subway,  "Čikeniem" un visiem citiem neveselīgās pārtikas ēdieniem. Arī makaronu fāze beidzās - man kādas divas nedēļas ļoti, ļoti gribējās makaronus. Paēdu pāris reizes un viss, tagad vairs pat paskatīties uz tiem vairs nevaru. Vienīgā lieta, ko reizēm sagribas ir suši, taču, pat tad, ja tiešām sanāk kādreiz tad ņemu tos kuros vai nu ir tikai siers, vai cepta garnele, vista, pīle vai kas cits iekšā (nekas jēls). Tā kā grūtniecības laikā jēlu zivi ēst nedrīkst, tad man tie garšīgākie suši iet gar degunu. Vienīgā lieta, ka viņi nav tik kaitīgi kā fast food, kā rīsi protams ir pasmagi, bet es jau daudz arī nevaru apēst, man parasti pietiek ar mazo komplektiņu .
Es esmu pilnīgā nesaprašanā, kur, lai šeit nopērk kartupeļu cieti. Edžiņš šodien pamēģinās paskatīties krievu veikaliņā uz Queensway, jo, nevar jau visu laiku tikai augļus ēst un ēst. Es aizdomājos par ogu ķīseļiem, taču, tad vajag kartupeļu  cieti, ja ne, var jau pirkt tos, kas ir veikalā un apvienot ar ogām, taču tur ir ļoti daudz ķīmijas iekšā.
Esmu nomainījusi arī dzeršanas paradumus. Dabīgās sulas man jau sāk likties par stipru, tāpēc veikalā vienkārši nopirkām negāzētu ūdeni. Tad nu katru dienu taisu sev ūdeni ar citronu un dzeru vidēji apmēram 1,5 - 2 litriem dienā. Arī Dr. Kaļķe teica, ka divi litri ir optimālais ūdens daudzums, kas jāizdzer dienā, lai ūdens būtu uzņemts pietiekami un nebūtu arī par daudz. Protams, līdz ar to nākas vairāk paskraidīt uz tualeti, taču bez tā jau nevar :) Arī Liepupes omītes ieteiktā rudzu puķu tēja ļoti labi palīdz pret slikto dūšu un arī Kaļķes homeopātija. Ja reizēm nesanāk īstajā laikā no rīta pirms dzeršanas un ēšanas nosūkāt Kaļķes bumbiņas, tad iedzeru rudzu puķu tēju un situācija ir glābta!:D  Bet, ja godīgi tad Kaļķes zāles tiešām ļoti palīdz. Piemēram man, t.s., grūtniecības kašķi uznāk ar arvien lielākiem un izteiktākiem viļņiem. Tad es esmu laimīgi, tad man gribas kašķēties un es esmu dusmīga un beigās vēl jāparaud arī. Man pašai īstenībā tas ir tāds kā neliels pārbaudījums, jo nu jau kašķīgums uzņem citus apmērus. Nabaga Edžiņš, protams viss jau nāk pār viņa galvu. Un uz jautājumu, piemēram, "Tev kašķis? Esi dusmīga?" es atbildu apstiprinoši, man vēl jautā kāpēc? - es vienkārši nevaru atbildēt, jo man jau nav ar ko - tā vienkārši ir, uznācis kašķis un esmu dusmīga, bet iemesla nav.  Savādi ir tas, ka patiešām iemesls dusmām nav, bet viņas uznāk un ir. Vai atkal otrādi, iemesls raudāt par ko nav, bet kaut kā raudāt gribās.
No otras puses es priecājos, ka tas viss notiek un viss ir tieši tā kā tam jābūt - kā Dr. Kaļķe teica : " Ja nāk virsū kašķīši, par to ir jāoriecājas, tas nozīmē, ka viss norit tā kā tam jābūt. Būtu jāsāk uztraukties, ja Tev tā nebūtu." Vēl viņa protams brīdināja, ka ar laiku tas būs aizvien biežāk un izteiktāt, tāpēc jābūt abiem pacietīgiem.
Un taisnība vien viņai ir, jo tagad mani pat kaitina pretim ejošs smēķējošs vīrietis vai arī tas kā Edžiņš piemēram griež gurķi pa savam. Abos no gadījumiem man ir nepārvarama vēlme gāzt ar pannu pa galvu jo esmu tik nokaitināta un uzvilkusies, ka bail.

Visu cieņu Edgaram, vismaz zinu, ka mans mīļais vīrietis spēj paciest pat to manu daļu, kas ir pavisam kašķīga un kaitinoša. Pacietīgāku un gādīgāku vīrieti es tiešām nevarētu vēlēties sev blakus, it īpaši tagad, kad redzu, ka neesmu galīgi vairs savā ādā un, ja parasti esmu bijusi miera mika, labāk piekāpjos nekā strīdos, tad tagad ir jau tā it kā man būtu ragi izauguši un kaut kas būtu iekodis un nav ne miņas no parastās miermīlības un spējas saņemt sevi rokās vai savaldīties.


Lūk tā mīlīši. Mums iet jautri un labi. Domājam labas domas un ar lielu prieku vērojam kā puncī aug bērniņš. Nu jau uzliekot roku uz vēdera var just, ka tur kaut kas ir iekšā.  Trešais mēnesis aiz muguras, tagad gaidam, kad sāksim just pirmās kustībiņas.

Bučas un sveicieni visiem, lai Jums visiem jauka šī dieniņa.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru