labu rītu saulstar

Atkal kārtējais agrais rīts un atkal jauns ieraksts Jums - tiem, kas reizēm mēdz šeit iemest aci.

Atkal rakstīšu ātri, jo drīz uz darbiņu jāsteidzas, bet, lai man neviens nesūdzētos, ka nerakstu šeit neko - ātri, ātri sarakstīšu, kas mums jauns un ne tik jauns.

Tātad, ķeramies uzreiz vērsim pie ragiem - referendums. Par to jau nu tiek runāts par un ap visos veidos. Diemžēl mēs gan savu balsi neatdevām Latvijas vēstniecībā, taču morālo devu bijām snieguši. Tā kā todien jutos visai slikti izlēmām, ka pirms brauksmim uz turieni es pagulēšu. Pačučēju un sešos vakarā jau bijām uz Baker Street stūra, lai atdotu savu balsi PAR latviešu valodu (:D:D:D). Taču rinda, kas pavērās mūsu acu priekšā bija kaut kas neredzēts un nepārspējums. Tā stiepās vienas ielas garumā un arī otras ielas garumā līdz pat pašam galam. Pēc tam nākošajā rītā ziņās lasīju, ka tur cauru dienu  esot bijusi 2000 cilvēku rinda. Man tik garu rindu stāvēt būtu ļoti nežēlīgi, jo man jau pirmajās 20 minūtēs kājas ir mīkstas un slikti paliek, ja kaut kas tik ilgi jāgaida. Un plus, šķiet, ka pēdējie, kas rindā stāvēja visticamāk to rindu būtu varējuši izstāvēt labākajā gadījumā līdz astoņiem, taču visticamāk man šķiet, ka viņi iecirknī netika, jo tā bija tik gara, ka diez vai viņi paspēja laikā. Paši briti šeit bija pilnīgā nesaprašanā - visi ar izbolītām acīm un neslēptu pārsteigumu vēroja garo rindu, katrs garāmgājējs ar ziņkārību un pārsteigumu uzlūkoja garo latviešu rindu. Tāds nu ir mūsu stāsts kādēļ mēs nenobalsojām PRET krievu valodu, bet priecēja skats par tiem apņēmīgajiem, kas stāvēja garo rindu, lai aizstāvētu mūsu valsts valodu. Lai nu kā, ja godīgi mani aizvien pārsteidz, ka mūsu valsts galvas, zinot cik daudz latvieši koncentrējas un dzīvo britu un arī īru zemē,  vēl aizvien nav atskārtuši, ka vienalga cik daudz cilvēki būtu šeit, viens vēlēšanu iecirknis ir niecīgs uz to visu cilvēku skaitu, kas patiešām uzturas šajās zemēs.  It īpaši tādas pilsētas kā Londona, Mančestera, Birginghama u.c.  Vai tiešām nebija nekādu iespēju nodrošināt ar vairākiem vēlēšanu iecirkņiem? Turklāt jārēķina, ka uz katru no iecirkņiem ierodas iedzīvotāji ne tikai no tās pilsētas, bet arī no blakus pilsētas. Ticu, ka tādi kā mēs bija vēl daudzi- kas atbrauca, ieraudzīja un aizbrauca. Tāpat nespēju iedomāties kā to garo rindu varētu izstāvēt gados vecāki cilvēki, kas būtu velējušies balsot  referendumā.

Un, ja tā godīgi mani aizvien pārsteidz (ar dziļu riebumu) ziņas mūsu ziņu portālos. Kaut vai par to pašu Ušakovu, Lindermani un Rēzeknes mēru (jeb mēri, kā viņu iesaukuši portāla lasītāji, komentāru sadaļā).

Edžiņš vienā no rītiem lasīja un skatījās ziņas un vienkārši izslēdza video, jo uznāk tādas dumsas dzirdot par un ap krieviem. Taču no otras puses, taisnība ir arī vienai no latviešu socioloģēm - valstij būtu jānodrošina stingrāka un patriotiskāka valsts politika, lai tādai sabiedrības daļai, kā krieviem pat neienāktu prātā kaut kādā veidā sarīkot šāda veida "nepatikšanas". Un taisnība jau arī viņai ir, visās citas valstīs - ja brauc uz Angliju, katrs skaidri zin, ka šeit viss ir angliski, ja uz Vāciju - visi zin, ka tur viss būs vāciski, uz  Zviedriju un citām valstīm tieši tas pats.   Kas mums šeit būtu savādāks - arī šeit ir pilns ar poļu, krievu un cittautu opīšiem, tikai nez kāpēc viņi nesūdzās, ka uz zāļu paciņas nesaprot, kas rakstīts, jo ir spiesti zināt valodu vismaz tik daudz, lai saprastu, kas uz tām rakstīts. Bet mums Latvijā ir tādas priekšrocības - krievu skola, krievu prese, krievu pasākumi - vai kāds ir ievērojis arī Arēnā Rīga organizētos koncertus tikai krievu publikai?

Pārlasot komentārus gan TVNET, gan Apollo, gan Delfos - visur redzams tikai viens un tas pats. Ar referendumu latviešos ir izraisīts patiesi liels naids un rebums pret krieviem. Variet atrast 100 un 1 komentāru par cilvēkiem, kas skaļi paziņojuši, ka, ja krievs nāks un prasīs ceļu, vai, ja kāds brauks uz latgali tad ar visiem krievvalodīgajiem runāšot tikai krieviski. Kā viens autors teica : "Kas tā par lietu? Es dzīvoju Latvijā un man te uz katru stūra jādzird krievu valoda. Ziniet, es darīšu visu cik spēka, lai krievam liktos, ka viņš latviešus dzirdētu ik uz stūra! Sākšu jau ar to, ka ar krieviem runāšu tikai latviski!". Ziniet, man šis vīrieša teiktais iekrita acīs, ir patīkami redzēt latviešus redzēt tik ļoti patriotiskus.

Un nu nākošais. Vakardien ar Edžiņu bijām aizgājuši uz fitnesa centru, es papeldējos un lēnu garu paplunčājos, kamēr puiši kārtīgi izsportojās. Patīkama atpūta, kuru izmantojām par brīvu - Londonā ir 100 un1 fitnesa centrs, kur var atnākt  uz vienu dienu izmēģināt visu, kas viņiem pieejams par brīvu. Un', ja labi paveicās, tad var līdz pat piecām dienām. Pēc fitnesa centra devāmies uz Hyde Park pabarot vāveres - mazie mežoņi bija tik piemīlīgi un labi atšķir kārtīgu labumu, izlobītu un vēl neizlobītu zemesriekstu. Mums arī viens bomzis balodis cītīgi uzplijās un pildīja savu vēderu ar riekstiem. Vārnas gan nebija tik drošas, lai nāktu tuvāk par metru, taču kāri skatījās uz riekstiem mūsu paciņā un cītīgi gaidīja, ka varbūt arī viņām atleks kāds labums.

Balodis priekšplānā nāca pie mums cienāties ar riekstiem, ēda no rokas un bija patiesi drošs.

Vārnas gan bija bailīgākas un drošākā atnāca pus metra attālumā, taču, lai cik ļoti rieksti kārotos. tomēr līdz rokām nenāca.

Te mūsu mīļā vāvere, kopā bija kādas četras. Divas nāca pie rokām visai ātri, bet viena gan bija tāda ļoti, ļoti tramīga.

Nu pasakiet kā tādi dzīvnieciņi var nepatikt? :)

Ieskatieties kārtīgi, vāvere pat ar visām ķepiņām ir iekāpusi plaukstā, lai tiktu pie rieksta.

Šī bija patiešām jauka diena ar pasakainu laiku - spožu sauli un zilām debesīm.

Redziet nu, te nu ir mūsu pavasaris.

Ir patīkami redzēt krokusus ziedam un narcises jau pumpuros.



Un nu vēl pēdējie jaunumi - esmu atsākui dzert zivju eļļu, lai vitamīnu būtu gana daudz. Dzeru pašlaik pienu ar medu, jo esmu saķērusi iesnas, taču ceru uz visu to labāko. Ātri vien jātiek no viņām vaļā! Man punčuks aug un nu jau izaudzis tik liels, ka sāk bikses spiest, svārkus un šortiem pogas jātaisa vaļā, lai nekur nekas nebūtu par ciešu. No otras puses mēs tikai protams par to priecājamies, bērniņš aug, ir ļoti kustīgs un aktīvs. Tas jau ir pats galvenais - lai mazais "persiks" augtu un viss būtu kārtībā.

Nu lūk tā, tas bija tas, ko pagaidām ātri, ātri varēju ierakstīt. Mums jūsu visu ļoti pietrūkst. Prieks, ka mamma un tētis ir atpakaļ no taizemes (melni kā velli) :):* un arī visiem pārējiem viss ir normas robežās.

Vēl viena piebilde - ja kāds grib mani noķert skype parunāties esmu online no 8-9 rītā un 10 vakarā pēc jūsu laika. Īpaši liels aizrādījums Meirāniem - man gribas ar jums parunāties, tikai nevienu online nevaru noķert!!!  Ne Lauru, ne Līgu, ne Riču, lai pajautātu, kur viņš savas sievietes licis :D Arī ar ogrēniešiem mums kaut kā sazvanīties īsti nesanāk. Kur visi palikuši?

Bučas un, lai Jums visiem pasakaina dieniņa.

Ieviņa un Edžulis

Mazlietiņ!

Nu sveicini atkal visiem Jums. Šodien sešos cēlos, lai Jums šeit atkal visu ko sarakstītu, savādāk viens uztraucās kapēc nav nekādu ziņu, otram atkal ziņkārība pakrūtē spiež un trešam aiz ādas vēl kaut kas. Rakstīšu ātri un pēc iespējas konkrētāk, pēc pus stundiņas man jau jātaisās uz darbiņu.

Tātad!

1. Mums bija uzsnidzis sniedziņš, tāpēc arī mēs savu mazo ziemas prieku daļiņu esam izbaudījuši. Varējām gan izpikoties, gan, ja labi gribējām, tad sniegavīru sacelt un sniegā izvārtīties. Šeit būs pāris bildītes :

Tāds bija skats no mūsu istabas loga.!

Bet protams divas dienas un viss jau bija nokusis. Vienīgais prieks bija redzēt, ka parkos  bērni sacēluši desmitiem sniegavīru, tas tiešām radīja īslaicīgu un patīkamu ziemas noskaņojumu.

2. Ķeramies pie nākošā- par darbiem. Edžiņam piedāvāja trennēt pieaugušus cilvēkus LA fitnesa centrā. Tur viņš pasniedz klases gan pieaugušiem, gan privātstundas katru dienu astoņos no rīta, kam nepātīk ne sportot, ne skriet, toties ļoti patīk dejot. Viņš vēl aizvien pasniedz arī klases skolās, taču protams ir daudz laimīgāks trennēt LA fitnesa centrā. Tur nav jāņemās ar maziem bērniem, kas daudz ko atvieglina. Visi, kas nāk dejot, nāk ar mērķi mācīties nevis tādēļ, ka mamma vai tētis spieda. Un pēc katras reizes, kad viņš ir pasniedzis stundas, viņš var izmantot visu fitnesa centrā piedāvāto par brīvu - saunu, trenažierzāli, peldbaseinu. Un protams, ka viņš to nelaiž arī garām un izmanto katru reizi.

Man pašai darbiņš īpašumaģentūrā ļoti, ļoti patīk. Šis ir arī grūtnieču saudzīgs darbs - nav jāskrien,'paēd kad gribi, dzer tējas cik gribi, tikai izdari to, kas tiešām ir jādara. Nav rokas nekur augstu jāceļ un pats kolektīvs ir ļoti pātīkams. Kad viņi pieņēma mani darbā, viņi uzreiz atlaida otru darbinieku, taču pēc viņu teiktā tas tādēļ, ka viņš ļoti jauca gaisu ofisā  un viņa lielā kāre iegūt pēc iespējas lielāku naudu reizēm kļuva traucējoša, jo nebija iespējams sastrādāties komandas darbā. Pats priekšnieks ir ļoti apmierināts un katru dienu eju uz darbiņu ar tiešām lielu baudu un vēlmi tur atrasties, tāpat kā dienas beigās izeju no ofisa ar apmierinātību par to cik dienā daudz paveikts. Pašlaik mums ir kādi 15 klienti, kas ir gatavi pirkt īpašumus - visi svārstās cenās ap 250 - 400 tūkstošiem. Un tad ir lielie objekti un investori, kas vēlas investēt privātīpašumos no 1 - 10 miljoniem. Nedaudz savādi ir strādāt ar tādām naudas summām, bet no otras puses pat patīkami.

Tas arī viss pagaidām par darbiņiem. Ja kas variet ieskatīties mājaslapā, tā ir firma, kurā strādāju un ja zvanīsit uz numuru vai rakstīsiet epastu tas pa taisno nokļūs pie manis :D http://www.gilli.co.uk/

3. Bērniņš  man visu laiku grozās šupru turpu, taču visādi citādi uzvedās paklausīgi, tikai reizēm paspiež punci tā nepārāk patīkami. Puncis aug, taču arī piektajā mēnesī nevarētu teikt, ka esmu dikti stāvoklī tāpēc arī par to savā ziņā esmu priecīga. Ar visām pirmo mēnešu vemšanām esmu nokritusies svarā par 2 kg, pirms biju stāvoklī man svars bija 60, tagad ar visu bērniņu es sveru 58. Taču ēdu daudz, cik nu iespējams. Protams pārēsties arī nedrīkst, jo tad atkal jāvemj, jo kuņģis stumj visu atpakaļ, paldies dievam man tā ir gadījies tikai vienu reizi. Biju slimnīcā, urīnalnalīzes - viss kārtībā, asinsanalīzes - vēl tikai uzzināšu, un sonoskopija - šodien jāpiesakās.  Tā kā tādus jaunumus varēsiet sagaidīt pēc nedēļas.  Vemt tagad vemju tikai autobbusos, metro - man ir aizdomas, ka man tas nepāries līdz pašām grūtniecības beigām, un reizēm arī no rītiem, kad kuņģis nav pamodies.  Ēdu omleti un pēkšņi pie pus šķīvja saprotu, ka jāskrien fiksi uz tualeti, savādāk tūlīt viss būs uz galda. Savādi, bet tas notiek tik pēkšņi, kas es vienmēr sajūtos slikti nesagatavota.

4. Meklējam dzīvoklīti uz kuru pārvākties. Tā kā es tagad katru dienu  ik pēc 15 min pārskatu visus sludinājumu portālus par dzīvokļiem un mājām, tad varu izmantot to arī par labu mums, lai atrastu par to pašu cenu mums dzīvoklīti. Nav slikti un ir jau viens cerīgs piedāvājums, tikai aizvien saskaros ar to cik briti ir neaptēsti. Viņiem 3 x var jautāt vienu un to pašu jautājumu, un viņi tik un tā katru reizi atbildēs kaut ko citu tā arī atbildi nesniedzot. Divas patiešām lielas masveida problēmas - britu neaptēstie prāti un birokrātija. Latvijas birokrātija ir tikai ziediņi attiecībā pret to, kas notiek šeit. Taču, ja Latvijā ir grūtāk iziet visam cauri un realizēt, tad šeit to izdarīt ir daudz vieglāk, tikai jāaiziet cauri vēl lielākam papīru kalnam,

5. Uzzināju arī sēru vēstis no Salacgrīvas, par manu bijušo klasesbiedru ģimeni. Es tik ļoti jūtu līdzi Mārcim. Tiem, kas vēl nezin vai tie kas nav no Salacgrīvas - Mārča vecāki 09.02.2012. gāja bojā autoavārijā un viņa brālis, kurš ir krietni jaunāks par viņu, pašlaik cīnās par savu dzīvību. Gribēju aizrakstīt un izteikt līdzjūtību, taču izlēmu tomēr to nedarīt. Katrs draugiem.lv raksta draugi runā vai sūta vūestules viņam, tāpēc, tas šo situāciju padara Mārcim vēl sāpīgāku un satricinošāku.  Miers ir parasti tas, kas visvairāk palīdz un tie draugi, kam vajadzēs būt blakus, tie arī būs blakus, lai viņu atbalstītu. Ziņās ir dažādas versijas par to kāpēc notikusi avārija. Jančuks teica, ka dienu iepriekš braucis pa to pašu ceļu un uz ceļa esot bijis tumšais ledus. Tāpēc visi, visi mūsu mīļie, brauciet uzmanīgi pa ceļiem, it īpaši, kad ceļi nav no tiem labākajiem un ir slideni.

6. Par referendumu - visi balsojam pret! Paldies opītim par vēstuli, mums vienkārši tiešām nav laika atbildēt, taču, kad būs to izdarīsim. Lai nu kā, jau no paša sākuma, kad uzzinājām, ka arī mēs šeit Londonā varēsim balsot Latvijas vēstniecībā, stingri izlēmām nepalikt malā un piedalīties. Tāpēc mūsu balsis arī nebūs palikušas gaisā!

Turam īkšķus PRET krievu valodu un PAR vienīgo latviešu valodu. Mums ar Edgaru riebjas lasit ziņas par visu to, kas pašlaik notiek valstī šajā sakarā. Viss par un ap referenumu un krievu valodu ir raisījis tādu pretīgumu. Arī pašas pēdējās ziņas :"Latvijā krievus pazemo un to darba vietās pieraud, ja kāds balsos par un pasē būs šī atzīme, tad viņu atlaidīs no darba. " Ārzemju mēdijiem tīri jauks materiāls, tbrīnums, ka referenduma datumu tur nosauca pareizi, tik tiešām.

Būsim patriotiski un visi balsosim, aiciniet gan kaimiņus, gan draugus - , kas var arī suņus un kaķus (jociņš, spociņš). Un pierādīsim, ka mūsu tauta nav ar pliku roka ņemama.

Paldies Jums visiem un bučas no mums!